PAR IZRĀŽU UZŅĒMĒJDARBĪBU LATVIJĀ

Diena 1995. gadā

Aivars Hermanis, Remix producentu grupa

IEVADS

Latvijā, kopš valstiskuma atjaunošanas, līdzās citu uzņēmējdarbības veidu attīstībai tiek sperti arī pirmie soļi visai sarežģītā, attīstīto valstu tautsaimniecībām nozīmīgā, uzņēmējdarbības veidā. Ikdienā lietotais jēdziens show business, (izrāžu uzņēmējdarbība), ietver sevī daudz plašāku savstarpēji saistītu uzņēmējdarbību kopumu, kā to varētu saprast no tiešā jēdziena tulkojuma. Šis raksts ir mēģinājums sniegt ieskatu vienā no mūzikas industrijas nozarēm - koncertu un izrāžu rīkošanā, Latvijā.

STĀVOKLIS

Latvijā, skolu apmācības programmās muzikālajai audzināšanai vispār, un mūsdienu mūzikai konkrēti, līdzīgi kā padomju laikos, netiek veltīta kaut cik nopietna uzmanība. Ja vispārējās izglītības programmu paredzētajās nedaudzajās mūzikas mācību stundās audzēkņi vēl gūst kādu priekšstatu par  mūzikas vēsturi un tās attīstību pasaulē iepriekšējos gadsimtos, tad par pēdējās desmitgadēs un šodienas mūzikā notiekošo informācija izpaliek. Latvijas skaņu ierakstu tirgū joprojām dominē nelegāli pavairotas skaņu ierakstu kopijas. Neskatoties uz visumā sakārtoto intelektuālo tiesību aizsardzības likumdošanu, valsts  dara maz, lai nodrošinātu pieņemto likumu ievērošanu un pildīšanu. Viss notikušais Latvijas populārajā mūzikā pēdējos 10 gados, ir noticis pateicoties pašu mūziķu fanātismam un atsevišķu privātuzņēmēju finansiālam atbalstam. Valsts izliekas neredzam dažādu populārās mūzikas žanru eksistenci. (Valstij izvēloties  demokrātisku, tirgus saimniecībā balstītu, attīstības ceļu, protams, nevajadzētu deformēt tirgu iejaucoties show biznesa dabiskajā attīstības procesā ar administratīvu regulāciju un finanšu dotācijām, bet ikvienas demokrātiskas Valsts pienākums ir nodrošināt izglītību un attīstības iespējas katram tās pilsonim, tai  skaitā arī tiem, kas izvēlējušies saistīt savu dzīvi ar mūzikas industriju un tās daudzajām nozarēm ). 

 Rīgā joprojām nav mūsdienu tehniskām prasībām atbilstošas koncertzāles vai citas, lielām izrādēm un koncertiem  piemērotas telpas, kas spētu pulcēt vienkopus daudzus tūkstošus skatītāju lielu auditoriju. Koncertiem  ar profesionālu, starptautiski  atzītu mākslinieku piedalīšanos ir gadījuma raksturs. To rīkošanas iespēja atkarīga no atsevišķu sponsoru labvēlības un gaumes. Iedzīvotāju lielas daļas zemā pirktspēja liedz koncertu rīkotājiem realizēt ekonomiski pamatotu biļešu cenu politiku, kas savukārt  neveicina apgrozāmo līdzekļu uzkrāšanu un riska fondu veidošanu. Rezultātā koncertu rīkotāji nevar atļauties aicināt  uzstāties mazāk populārus, bet savdabīgus augstas klases dažādu mūzikas žanru un stilu izpildītājmāksliniekus .

Akadēmiskā mūzika pārsvarā ir valsts dotēta. Akadēmiskās mūzikas koncertdzīve neliecina par atvēlēto līdzekļu racionālu izmantošanu. Koncertzālēs bieži vien uz skatuves atrodas vairāk cilvēku ne kā zālē... Nacionālās operas un citu valsts dotēto mūzikas institūciju darbības atdeve bieži vien nav adekvāta līdzekļu ieguldījumam. Par rezultātu šo valsts institūciju vadītāji nenes nekādu materiālu atbildību. Valsts kultūrpolitikā nav  precīzi definēts sasniedzamais rezultāts gadījumos, kad valsts kultūrpolitisku vai sociālu mērķu dēļ iejaucas tirgus saimniecības pašregulējošā mehānismā dotējot kādu no kultūras nozarēm.

Visai nopietna tirgus deformācija kultūras nozarē notiek joprojām  saglabājušos administratīvi – komandējošās ekonomiskas metožu izmantošanas dēļ Valsts un pašvaldību kultūras institūcijās. Iespēja nereģistrēt ieejas biļetes VID §pieļauj šim institūcijām  manipulēt ar pārdoto ieejas biļešu skaitu, slēpjot faktiskos ieņēmumus un valstij pienākošos nodokļus, kas savukārt rada ķēdes reakciju finanšu attiecībās ar māksliniekiem, tehniskajiem  dienestiem - neveidojas ekonomiski pamatota pakalpojumu un  mākslinieku honorāru cena.

APMEKLĒTĀJI 

Pamatnācijas valodā runājošās publikas daļa sastāda aptuveni trešdaļu no kopējā iespējamā koncertu apmeklētāju skaita Rīgā. Latviskās publikas vecākā un vidējā paaudze pārsvarā patērē mūziku, kas sakņojas vēsturiski iedibinātās vācu šlāgermūzikas tradīcijās. 

Šī klausītāju grupa nav pieskaitāma citu mūzikas žanru koncertu iespējamiem apmeklētājiem, ja nu vienīgi Dziesmu svētku auditorijai reizi piecos gados. Jaunākā (14-21 g.) latviešu paaudze pārsvarā patērē ārzemju un latviešu deju mūziku, kas tiek atskaņota deju zālēs un klubos - galvenokārt ierakstu veidā. Šāda  veida mūzikas pamatfunkcija ir ritma pulsācijas uzturēšana dejošanai, - koncertiem tā nav piemērota. Lielu (1000 -3000 cilv.) deju zāļu vai klubu Rīgā tikpat kā nav (izņemot Vernisāžu), tādēļ pasaulē populāro deju mūzikas izpildītāju vizītēm Rīgā ir gadījuma raksturs. Tikai nedaudzas latviešu rock un pop grupas un izpildītāji spēj sniegt mākslinieciski pilnvērtīgus koncertus,  pulcinot auditoriju. Regulāri džeza mūzikas koncerti praktiski nenotiek. Pārējās Latvijas pilsētās profesionāla koncertdzīvei ir  gadījuma raksturs.

Krievu valodā runājošā auditorija pārsvarā patērē Krievijas show busines industrijas piedāvātos mūzikas produktus apmeklējot Krievijas masu mēdiju popularizēto izpildītāju koncertus. Tā praktiski neietekmējas no latviešu valodas masu medijiem un angļu valodā vēstošajiem mēdijiem (mūzikas TV, FM radio, mūzikas žurnāli u.c.). Krievijas estrādes mākslinieku  vieskoncerti Rīgā, atšķirībā no latviešu un starptautisko mākslinieku koncertiem, notiek visai regulāri un ir labi apmeklēti. Jūtama krievu valodā  runājošās auditorijas pieaugoša interese par rietumu mūziku un tās izpildītājiem vienlaicīgi samazinoties interesei par Krievijas māksliniekiem.

Populāro rietumu izpildītāju koncertus apmeklē jaukta auditorija- atbilstoši Rīgas iedzīvotāju lietoto valodu grupām. Lielākās apmeklētāju daļas vecums svārstās no 20 - 40 gadiem. Rīgā koncerti pārsvarā notiek Rīgas Kongresu nama zālē, kurā ir 1100 sēdvietu. Nelielā sēdvietu skaita dēļ biļešu cenas ir visai augstas (vidēji 5 - 20 latu). Salīdzinot ar vidējo ienākumu uz 1 cilvēku valstī koncertu apmeklējums pieejams tikai vislabāk situētai iedzīvotāju daļai. Šī paša iemesla dēļ nav iespējams Kongresu namā rīkot A klases izpildītāju koncertus, jo tad vidējai biļetes cenai vajadzētu būtu ap 50 Ls un to varētu atļauties tikai nedaudzi īpaši turīgi klausītāji. Pēdējo gadu laikā ir notikuši atsevišķi koncerti Sporta Manēžas telpās (4000 vietu) kā arī Ķīpsalas, Skonto un Jūrmalas tenisa kortu hallēs (ap 4000 vietu ).

RĪKOŠANA

Viens no galvenajiem koncertdzīvi veicinošiem faktoriem pasaulē ir skaņu ierakstu izplatība. Latvijā ierakstu tirgus- mazattīstīts, pārsvarā  dominē pirātiskas izcelsmes skaņu ieraksti - ap 70% no visa internacionālo skaņu ierakstu tirgus. Vidējais pārdoto mūzikas ierakstu kopiju daudzums uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 10 reižu mazāks kā attīstītajās rietumvalstīs. Pirātisko ierakstu dēļ nav iespējams iegūt ticamus datus par katra mākslinieka pārdoto ierakstu kopiju skaitu, kas ir galvenais mākslinieka popularitātes un pieprasījuma rādītājs koncertu rīkotājiem.

Rīkojot rietumu mākslinieku koncertus Rīgā, reklāmā ir jāiegulda aptuveni divas reizes vairāk līdzekļu, nekā tas būtu nepieciešams pilsētā, kur lieto vienu valodu. Šie un vēl citi specifiski - profesionāli trūkumi (pietiekamas elektriskās jaudas, datorizēta koncertu ieejas biļešu servisa un tml.) nemaz nerunājot par vispārējo nesakārtotību, ar kuru bieži jāsaskaras koncertu rīkotājiem, apgrūtina iespēju rīkot regulārus lielus brīvdabas festivālus un koncertus Rīgā ar starptautiskas klases Mega zvaigžņu un A klases  mākslinieku piedalīšanos.

ATTĪSTĪTO VALSTU PIEREDZE

Attīstīto kapitālistisko valstu iedzīvotāju kopējā kultūras produktu patēriņā mūzika ieņem ļoti nozīmīgu vietu. Dažādu žanru populārā mūzika sastāda aptuveni 90% no kopējiem mūzikas tirgus ieņēmumiem (skaņu ieraksti, video, koncerti, licences u.c.). Mūzikas bizness rietumu pasaulē ir nozīmīga ekonomikas nozare, kas veido ievērojamu nodokļu ieņēmumu daļu šo valstu budžetos. Show business industrija rietumos ir sistēma, ko veido savstarpēji  saistītu, dažādu šā biznesa nozaru un masu mēdiju saskaņota ilgtermiņa darbība. Sadarbība industrijas ietvaros, pateicoties moderno masu informācijas līdzekļu attīstībai, ir spilgts visaptverošas starptautiskas kooperācijas paraugs. Pasaulē populāri hiti, kurus pazīst un saviem elkiem līdzi dzied simtiem miljonu mūzikas cienītāju visā pasaulē ir mūsdienu kultūras fenomens, kam nav līdzīga mūzikas vēsturē.

ATTĪSTĪBAS PRIEKŠNOTEIKUMI LATVIJĀ

Lai Latvija pakāpeniski iekļautos starptautiskajā mūzikas tirgus apritē (ieraksti, koncerti, vietējās mūzikas eksports, konkurēt spējīgu mūzikas izpildītāju sagatavošana, klausītāju izglītošana u.c.) ir nepieciešami šādi priekšnoteikumi:

  • mūzikas attīstības koncepcija, balstīta uz vietējā tirgus izpētes bāzes;
  • valsts atbalstīta ilgtermiņa programma Latvijas pakāpeniskai līdzdalībai starptautiskajā mūzikas tirgū;
  • autortiesību likuma darbības nodrošināšana un tālāka pilnveidošana;
  • vispārējās izglītības sistēmas pilnveidošana, pievēršot vairāk uzmanības mūsdienu mūzikas attīstībai pasaulē, radot iespēju skolēniem klausīties mūzikas ierakstus labā tehniskā kvalitātē;
  • profesionālās apmācības sistēma mūzikas industrijas nozarēs;
  • starptautiskām prasībām atbilstošas koncertzāles celtniecība Rīgā;
  • datorizēts ieejas biļešu serviss.

KAS BŪTU DARĀMS

Ņemot vērā Latvijas nelielo mūzikas produktu patērētāju kopskaitu, ir skaidrs, ka mūzikas tirgus dalīšanā nebūs vietas vairāk, kā 2-3 profesionālām izrāžu rīkošanas kompānijām, kurām, savstarpēji konkurējot, būs jāizcīna vieta Latvijas tirgū.

Perspektīvs varētu būt koncertu rīkošanas attīstības virziens, balstīts uz;

  • maksātspējīgo (no 20 līdz 50 gadiem) latviešu un krievvalodīgo auditoriju,

pasaulē populāru pop, rock un jazz izpildītāju ar jau zināmu vēsturi, honorāru kategorijā no 15 000 līdz 70 000 USD, koncertu un festivālu rīkošanu, kas interesē abas Latvijā dzīvojošās kopienas šajā vecuma grupā,

  • kompleksu, mērķtiecīgu un sistemātisku reklāmu mēdijos, saskaņojot reklāmu ar starptautiskās skaņu ierakstu industrijas izdoto mūzikas ierakstu (CD) reklāmas kampaņām un pārdošanu pasaulē un Baltijas valstīs,
  • iekļaušanos Eiropas Skandināvijas daļā koncertējošo mākslinieku koncertceļojumu grafikos (perspektīvākais maršruta virziens Helsinki- Tallinna - Rīga - Viļņa - Kauņa - Varšava);
  • ilgtermiņa līgumiem ar koncertu zālēm un tehniskā nodrošinājuma firmām( skaņa, gaismas, skatuve, apsardze u.c.), kas dotu iespēju saņemt pakalpojumus ar būtisku atlaidi;
  • ilgtermiņa plānošanu un savlaicīgu mākslinieku angažēšanu, kas nodrošinātu savlaicīgu izrāžu vietu un tehniskā nodrošinājuma rezervēšanu un reklāmas kampaņu sākšanu;
  • ilglaicīgu sadarbību ar Eiropas vadošajiem koncertu aģentiem pasūtot māksliniekus un organizējot kopējus koncertceļojumus un festivālus.