Intervija LA

Par situāciju šīs vasaras koncertu tirgū un Krievijas mākslinieku koncertu vietu tajā.

Kā Jūs redzat, cik lielu daļu no šīs vasaras populārās mūzikas koncertu piedāvājuma Latvijā veido Krievijas vai NVS mākslinieku koncerti?

Šogad, sakarā ar Dziesmu svētkiem, koncerti latviešu auditorijai ir nesalīdzināmi vairāk kā “parastajos” gados. Piem. 2016. gadā "Arēna Rīga" notika desmit koncerti krievvalodīgai publikai un tikai viens latviešu. Notikušie koncerti gan būtu jānodala divās daļās - valsts un pašvaldību iniciētie vai rīkotie (dotētie) koncerti un privātās mūzikas industrijas rīkotie koncerti. Krievvalodīgajai publikai piedāvātie koncerti ir 100 % privātās industrijas rīkoti un apmaksāti. Tie netiek dotēti no publiskās naudas.

Vai, jūsuprāt, Krievijas estrādes mākslinieku koncertu segments veido salīdzinoši vērā ņemamu pienesumu ekonomikai?

 Ja mēs apskatām to ekonomikas daļu, ko veido koncertu rīkošanas industrija kopā ar valsts dotēto koncertu rīkošanu, tad “parastajos” gados šis segments ir bijis aptuveni ~ 40 milj. liels. Man nav precīzu datu par visu valsti, bet domāju, ka krievvalodīgo koncertu daļa Rīgā varētu būt ap  20 % no kopējās industrijas vērtības, kas, protams, veido proporcionālu pienesumu ekonomikai. Koncerti krievvalodīgajiem citur valstī tiek rīkoti vienīgi pilsētās, kur ir pietiekami liels skaits krievvalodīgās publikas.

 Vai, Jūsuprāt, atšķiras vai pārklājas auditorijas, kas apmeklē vietējo mākslinieku, Rietumu un Krievijas mākslinieku koncertus, un, līdz ar to, vai šie koncerti savā starpā konkurē?

 Latviešu mākslinieku koncertus pamatā apmeklē latvieši, krievu mākslinieku koncertus - krievvalodīgie. Atsevišķu Krievijā populāru mākslinieku koncertus, piem. BI-2, B. Grebenščikova, Mumy Troll apmeklē abu valodu grupu apmeklētāji. R. Paula, Prāta Vētra, I. Busuļa, Laimas koncertus apmeklē arī liela krievvalodīgās auditorijas daļa. 

Rietumu populārās, kā arī akadēmiskās mūzikas koncertu apmeklētāji parasti dalās proporcionāli iedzīvotāju dalījumam pa valodu lietojuma grupām. Domāju ka privātās industrijas rīkotie koncerti pēc valodu grupu pazīmes savstarpēji nekonkurē. Nozīmīgu konkurences deformāciju rada publiski finansēto koncertu lielais īpatsvars latviešu valodas industrijas daļā. Uz krievvalodīgo industrijas daļu tas jūtamu iespaidu neatstāj. 

Ja auditorijas atšķiras, kādi, Jūsuprāt, ir iemesli ? 

Krievvalodīgā auditorija tiecas patērēt tos kultūrproduktus, ko tā redz un par ko lasa krievvalodīgajos mēdijos. (Ne vienmēr tie ir tikai Krievijas mēdiji.). Latvijas krievvalodīgie gandrīz nemaz nepatērē latviešu valodā vēstošos mēdijus, tādēļ kopienas ir maz informētas par notiekošo vienas vai otras kopienas populārās mūzikas koncertdzīvē. To nevarētu teikt par akadēmiskās, džeza, world music, starpžanru mūziku, ko pārsvarā patērē abu kopienu labi izglītotā un intelektuālāka daļa. Mazāka dalīšanās pēc valodas pazīmēm vērojama visjaunākajā auditorijas daļā. Tas, visticamāk, skaidrojams ar jauniešu nevainojamajām angļu valodas zināšanām un liberālāku pasaules uztveri.

Aivars Hermanis 

2018.g.16.jūlijā